LV EN
They are talking about their nearest and farest relatives, who live in Tbilisi, Tallinn, Vilnius and elsewhere in the Baltic and Caucasus.
Send us your thoughts, then "@ your library" becomes richer and you take part in the competition. We are waiting for your story!
Read more
Send us your thoughts, then "@ your library" becomes richer and you will take part in the competition. We are waiting for your story
 
 
Interesting

Mūzika

 
Latvijā populāra ir gan tautas mūzika, kuru atskaņo dažādas folkloras kopas un ansambļi, gan estrādes mūzika, gan arī opermūzika.

Visai tautai ļoti nozīmīga ir koru mūzika. Gandrīz katrā Latvijas skolā ir koris, un gandrīz katrs latvietis ir bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks vai vismaz vērojis tos kā skatītājs. Pirmie Dziesmu svētki Latvijā notika 1873. gadā, kopš tā laika jau 6 paaudzes ir sargājušas un kopušas šo svētku tradīcijas. Latvieši saka, ka viņi ir dziedātāju tauta, ne velti arī cīņu par Latvijas valsts neatkarību 20. gs. beigās sauca par „dziesmoto revolūciju”.

Katru gadu Latvijā notiek arī lieli mūzikas svētki: Opermūzikas svētki Siguldā, jauno izpildītāju konkurss „Jaunais vilnis”, folkloras festivāls „Baltica”, kantri mūzikas festivāls Bauskā u.c.

   

Lietuvā pirmie operas uzvedumi tika iestudēti jau XVII gs. sākumā – šai laikā opera kā mākslas žanrs pastāvēja tikai nepilnus 20 gadus. Tagad Lietuvas nacionālās operas un baleta teātrī ik gadu tiek sagatavotas 5-8 jaunas operas un baleta izrādes, saglabājot klasisko „zelta fondu”.

Lietuvā notiek vairāki lieli mūzikas festivāli: pavasarī - Viļņas festivāls, kurā piedalās pasaules klasikas un džeza mūzikas zvaigznes,   tam seko Pažaisļa klasiskās un baznīcu mūzikas festivāls un „Kristupa vasaras“ festivāls, kurā harmoniski saderas gan klasikas meistari, gan avangarda izlēcēji, tiek atskaņoti klavieru, ērģeļu un ģitāras mūzikas cikli. Nozīmīgi ir arī starptautiskie Kauņas, Viļņas, Klaipēdas džeza festivāli. Lietuvā tiek organizēti arī starptautiski folkloras festivāli.

Kopš 1924. gada ik pa 4 gadiem notiek Dziesmu (un deju) svētki, uz kuriem savus pārstāvjus sūta visi pasaules lietuvieši.

 

Igauņu tautas atmodas laikā radās Dziesmu svētku tradīcija. Pirmie dziesmu svētki notika Tartu 1869. gada vasarā, bet vēlāk tie tika rīkoti ik pa 5 gadiem. Pirmajos trīs dziesmu svētkos piedalījās tikai vīriešu kori un orķestri, pavisam 878 dalībnieki. Bet 2009. gada svētkos piedalījās jau 26 000 dalībnieku un 80 000 skatītāju.

Igaunijā populāra ir ne tikai koru mūzika, bet arī citi mūzikas žanri. Eiropā pazīstama ir igauņu popgrupa „Vanilla Ninja”, kā arī dziedātāja Kerli Koiva.

 

Armēnijas mūziku laika gaitā ietekmējušas dažādas kultūras, tomēr tās nav spējušas iznīcināt armēņu nacionālās mūzikas simbolu - koka pūšaminstrumentu duduku, sauktu arī par armēņu oboju. Duduku uzskata par vienu no senākajiem dubultmēlīšu pūšaminstrumentiem – tas ir vairāk nekā 5000 gadu vecs. Armēņu duduks tiek darināts no aprikozes koksnes, kurai piemīt spēja radīt rezonējošu skaņas vibrāciju, kas līdzīga cilvēka balsij. Šī unikālā armēņu instrumenta liegais, sērīgais un ne ar ko nesalīdzināmais tembrs piešķir tā skanējumam emocionāli piesātinātu noskaņu. Šī skanējuma dēļ duduku dēvē par armēņu nacionālās mūzikas dvēseli. 20.gs. nogalē šis instruments ieguva popularitāti pateicoties leģendārajam armēņu mūziķim Dživanam Gasparjanam, kurš ieskaņoja Ridlija Skota kinofilmas „Gladiators” mūziku.

Par armēņu nacionālās kultūras savdabības simbolu tiek uzskatīts komponists Komitas (1869-1935), kurš izglītību ieguvis Francijā. Viņš vāca tautasdziesmas un izmantoja tās savā koncertdarbībā.

Dziļi tautā iesakņojušās Sajat-Nova (1712-1935) dziesmas, kurš zināja visu Dienvidkaukāza tautu valodas. Pazīstami ir arī tādi komponisti kā Tigrans Čuhadžjans (1837–1898) – pirmo nacionālo operu autors, Aleksandrs Spendiarovs (1871–1928), Armens Tigranjans (1879-1950), kurš sacerējis aizkustinošo tautas operu „Anuša”. Savukārt armēņu komponisti Sergejs Barhudarjans, Anušavans Ter-Gevondjans un Makars Jekmaljans Pēterburgā mācījušies latviešu komponista Jāzepa Vītola klasē.

Pasaules mūzikas zelta fondā iekļautas Arama Hačaturjana (1903-1978) simfoniskās partitūras, bet viņa baleti „Gajanē” un „Spartaks” ir uzvesti arī Rīgā. Ļoti populāras ir Arno Babadžanjana (1921-1983) dziesmas un kamermūzika, pie kam viņš ir koncertējis arī Latvijā. Pasaulē atzīta ir arī Alana Hovanessa un Aveta Terterjana mūzika. Nevar neminēt mūsdienu komponistu Aleksandru Arutjunjanu, kam ir bijuši autorkoncerti arī Latvijā, Edvardu Mirzojanu, Mihailu Kokžajevu un Tigranu Mansurjanu, kura mūziku ļoti labprāt atskaņo arī Latvijas mūziķi.

Pasaulē pazīstami ir arī armēņu diriģenti: Aleksandrs Melik-Pašajevs, kurš daudzus gadus bijis Maskavas Lielā teātra galvenais diriģents, Mikaels Tavrizjans, Davids Handžjans, Loriss Čknavorjans, Ispirs Haradžanjans, Ogans Durjans un Ovaness Čehidžjans.

Ievērojams ir armēņu vijolnieks Žans Ter-Merkerjans, kā arī pianiste Svetlana Navasardjana. Latvijā plaši pazīstams ir pianists, muzikologs un profesors Raffi Haradžanjans, kurš 40 gadus spēlējis duetā ar lielisko pianisti Noru Noviku. Latvijā zina arī pianistes un vijolnieces, E.Dārziņa mūzikas vidusskolas pedagoģes māsas Nelli un Liliju Sarkisjanas. Savukārt Latvijas Nacionālās operas izrādēs nereti var dzirdēt soprānu Asmiku Grigorjanu.

Visā pasaulē populāra ir armēņu izcelsmes ASV popmūzikas dziedātāja, dziesmu tekstu autore, aktrise, režisore un producente Šēra, īstajā vārdā Šerilina Sarkisjana Lapjēra Bono Olmena. Viņa ir Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Gremī balvu, Emī balvu un Zelta Globusa balvu ieguvēja un viņai ir piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.

Ne vienam vien pasaulē tuvas ir arī Mikaela Tariverdijeva, Artura Mesčjana, un, protams, Šarla Aznavūra dziesmas. Aizkustinošas ir Georgija Garanjana saksofona improvizācijas.

Azerbaidžāņu tautas mūzikas pamatā ir mugams. Mugama mūziku nav iespējams fiksēt nošu pierakstā, to nodod mutiski no paaudzes paaudzē. Mugama izpildītājus sauc par hanende, viņam ir jābūt lielam meistaram un apdāvinātam improvizatoram, viņam ir pilnībā jāpārvalda mugama likumi, lai aiznestu līdz klausītājam tā filosofiskos un humānistiskos ideālus. Brīvais metrs, intervālu pārsteidzošā bagātība un diža klasiskā dzeja dara mugama atskaņojumu par grūtu uzdevumu. Dziedātāji mācās mugama dziedāšanu speciālās skolās un pēcāk visu mūžu pilnveido savu mākslu.

Izcils hanende (mugama dziedātājs) ir Alims Gasimovs. Viņa balss tiek dēvēta par maģisku, jo tā apbur ar savu spēku, spriegumu un emocionalitāti. Reizēm tā lido kā putns, citkārt ir skanīga kā trompete. 1999.gadā Alims Gasimovs saņēma IMC/UNESCO balvu un 2001. gadā UNESCO fonds uzsāka cilvēces garīgā mantojuma meistardarbu saraksta veidošanu, un tajā ir iekļauts arī azerbaidžāņu mugams.

Mūsdienās mugams vēl joprojām ir daudzu mūzikas stilu pamatā, kā arī tas tiek kombinēts ar citiem stiliem, piemēram, ar džezu vai roku.

  

Senākās liecības par gruzīnu mūzikas kultūru ir attiecināmas uz 7. gs. pirms Kristus. Tautas mūzikā atspoguļojas gruzīnu dziedāšanas kultūra, kuras galvenā vērtība ir tās daudzbalsība.

Gruzīnu tautas dziedājumu tematika aptver visu cilvēka dzīvi. Folklorā ir saglabājušās pagānu rituālu dziesmas, kuras dziedājuši pat 4 gadu tūkstošus pirms Kristus dzimšanas. Ir arī tādas dziesmas, kam piemīt dziedināšanas spējas, tās tautas medicīnā izmantoja kā dziedinošu līdzekli, it īpaši ārstējot bērnu slimības. Kara dziesmas gruzīniem bijušas no neatminamiem laikiem, pat kaujā devušies ar dziesmu. Senas ir arī gruzīnu galda tradīcijas, pie tam galda dziesmas ir dzīvas vēl šodien. Gruzīnu tautasdziesmām raksturīga izcila improvizācija.