LV EN
Šo telpu īsti nevar saukt par istabu. Mazliet spokaini, mazliet noslēpumaini, bet ļooti interesanti ! Te mēs stāstam par saviem vaļaspriekiem, interesantām lietām un vietām. Te Ronja glabā savu loku, Druvis makšķeri, Anita tenisa raketi, Ramils rokas bumbu, Anaita ģitāru, Līva fotoaparātu, bet Armans matemātikas formulas.
Atraksti arī tu un pastāsti par saviem vaļaspriekiem vai par kādām interesantām lietām, kas glabājas tavā mājā, lai arī citi Stāstumājas iemītnieki var par to uzzināt. Es ļoti gaidīšu! Lasīt tālāk
Un vēl šeit ir plaukts, kurā var atrast dažādus darbarīkus un padomus, lai pagatavotu kaut ko interesantu. Teodoram, piemēram, patīk gatavot kuģus. Bēniņi tiešām ir visvisvislabākā vieta!
 
 
Antas diena


 

Šodien pamodos ļoti agri – 5 no rīta, jo mani nelika mierā dima, ka pavisam drīz redzēšu savu mazo māsiņu Anci.  Protams, es arī ļoti gribēju satikt mammu, kuru vakar pēcpusdienā mēs ar tēti aizvedām uz Siguldas dzemdību namu. Tad nu naktī mamma piezvanīja un teica, ka 22.50 piedzimusi mazā māsiņa.

Ar tēti nolēmām šodien braukt apciemot jaundzimušo un mammu. Kā jau parasti 8.30 izgāju no mājām un devos uz skolas autobusu. Kad biju aizbraukusi uz skolu, visi priecājās, ka brauks uz kalnu slēpot, bet es biju ļooti priecīga, ka man būs iespēja redzēt pus dienas jauno (veco) māsu.

Beidzās latviešu valodas stunda, un es devos laukā no skolas, kur mani gaidīja tētis. Mēs braucām uz Siguldu. Pa ceļam vēl iebraucām mājās, lai paņemtu mammai nepieciešamās lietas. Ap 13.00 bijām Siguldā pie slimnīcas. Kad iegājām mammas palātā, ieraudzīju mazu, tumši rozā ķiņķēziņu. Mamma arī smaidīdama mūs sagaidīja. Uzdāvinājām viņai rozes. Man bija jāuzliek uz mutes un deguna maska, lai ar iesnām neaplipinātu mazo. Ance bija tik maza un trausla! Actiņas bija nedaudz piepampušas, un virs zoda bija maza bedrīte. Kad novilku viņas cimdiņu, ieraudzīju tik ļoti mazu un krunkainu rociņu, kādu nekad agrāk nebiju redzējusi. Tētis mūs visas trīs nofotografēja.

Tā kā es atrados vistuvāk māsas gultai, tad sajutu, ka laiks nomainīt pamperi. Mamma pamodināja mazo un nomazgāja. Tad sākās lielas raudas. Ancei tas ļoti nepatika, bet vēlāk viņa tika pabarota un nomierinājās. Tad arī mums bija laiks posties mājās. Pirms atvadījāmies, man ļāva mazo paturēt rokās.

Mašīnā secināju, ka nekad mūžā nebiju redzējusi tikko dzimušu mazuli. Man tas bija piedzīvojums, jo ne jau katru dienu piedzimst pa mazam brālim vai maziņai māsiņai.