LV EN
Te notiek nopietnas sarunas. Lai mēle nokalst tam, kurš apgalvo, ka grāmatas lasīt vairs nav modē! Stāstu draugi lasa. Un daudz. Viņi arī labprāt stāsta par saviem tuvajiem un tālajiem radiem, kuri dzīvo Tbilisi, Tallinā, Viļņā un citur Baltijā vai Aizkaukāzā.
Sūti arī tu mums savas pārdomas, tad "Pasaule t@vā bibliotēkā" kļūs bagātāka un tu pats piedalīsies konkursā! Gaidām tavus stāstus! Lasīt tālāk
 
 
Līvas ceļojums uz Beļģiju

 

 Neilgi pirms Ziemassvētkiem kopā ar mammu un māsu bijām aizbraukušas uz Beļģiju. Bijām tur tikai četras dienas, bet pa to laiku, manuprāt, paspējām apskatīt diezgan daudz. Dzīvojām Briselē, pusstundas gājienā no centra, pie radinieces, latvietes, kura strādā Beļģijā. Pirmais, kas pievērsa mūsu uzmanību, bija tas, ka visi uzraksti sabiedriskās vietās bija rakstīts divās valodas – flāmu un franču. Tas diezgan lielā mērā radīja problēmas, jo tramvajā nevarējām saprast, kur atrodas tā pietura, kura mums tika pateikta, jo vienkārši lasījām uzrakstu otrā valodā.

      Pirmajā  rītā nedaudz pagulējām, bet ap desmitiem jau devāmies ceļā. Pārsvarā visur gājām ar kājām, tādēļ pilnīgi godīgi varu teikt, ka sen nebiju četru dienu laikā tik daudz staigājusi. Pirmais, uz kurieni gājām, bija milzīgais kara muzejs. Tā tiešām gan no ārpuses, gan iekšpuses bija ļoti iespaidīga ēka. Muzeja ēkai bija jumts ar trīs lieliem zirgiem, kur parasti tūristi arī varēja uzkāpt, bet mums kaut kā nepaveicās, jo visas trīs reizes, kad gājām, izeja uz jumtu bija slēgta. Muzejs bija ļoti liels, interesants un ar iespaidīgi daudz materiāliem. Un pats labākais, ka bezmaksas.

      Pēc tam devāmies uz centru, bet pa ceļam notika kaut kas interesants. Tā kā mums nebija noteikta maršruta, tad devāmies, kur acis rādīja un uz kurieni bija vēlēšanās. Izdomājām pabraukt kādu gabaliņu ar metro, bet, dodoties uz to, sastapāmies ar uzceltu telti, kurā  bija izlikta izstāde par zemestrīcēm Itālijā. Projekts bija par to, ka mājām konkrētajā valstī, kur bieži notiek zemestrīces, no Eiropas Savienības līdzekļiem tiek sponsorēta pamatu būve, kas spēj pārvarēt zemestrīces, jo tie ir elastīgi. Pats interesantākais bija tas, ka mums bija iespēja izmēģināt zemestrīci. Uzkāpām un tāda kā podesta un izmēģinājām trīs dažādus veidus – ja cilvēks atrodas uz ielas un notiek zemestrīce (6 balles Pēc Rihtera skalas), daudzstāvu mājas piektajā stāvā un ja atrodies tieši turpat, tikai ēka būvēta uz jaunajiem pamatiem. Neapskaužu tos cilvēkus, kuri zemestrīci piedzīvo ikdienā.

      Dodoties uz centru, iegājām mūzikas muzejā. Manuprāt, tas bija to vērts. Visa izstāde bija apskatāma desmit stāvos. Ieejot muzejā, katram tika iedotas bezvadu austiņas. Tur bija ļoti daudz telpu, un katrā telpā vēl vairāk instrumentu. Es patiešām brīnījos, kur viņi ieguvuši tādas relikvijas. Bet par austiņām, pieejot pie kāda instrumenta, tam apkārt bija magnētiskais lauks, un austiņās sāka skanēt blakus esošais instruments kādas konkrētas valsts stilā. Tas bija ļoti interesanti, lēkāju no viena magnētiskā lauka un otru un baudīju mūziku, kā arī centos izmantot zināšanas, lai bez lasīšanas noteiktu, kādu valsti vai laikmetu dzirdu.

      Tajā  pašā dienā aizgājām līdz karaļa pilij un apskatījām arī  daļu no pārējās pilsētas. Visjaukākais ceļojuma laikā bija tas, ka tika gaidīti Ziemassvētki. Visos lielajos laukumos notika Ziemassvētku tirdziņi, kur smaržoja pēc viskautkā garšīga - pēc slavenajām beļģu vafelēm, citur pēc kartupeļiem ar štovētiem kāpostiem, citur pēc karstvīna utt.

      Nākamajā  dienā izbraucām nedaudz ārpus Briseles centra. Aizbraucām līdz Atomiumam (atoma modelis ļoti lielā izmērā). Uzkāpām arī tajā. Skats bija iespaidīgs, jo visur apkārt bija ļoti daudz mašīnu un interesantu ēku, kas no augšas izskatījās mazas kā rotaļlietas. Nobraukušas lejā, aizgājām uz vietu, kuru es gaidīju visvairāk. Tā bija mini Eiropa. Pirmo reizi savā mūža biju vietā, kur redzu pazīstamas vietas samazinājumā. Interesanti bija tas, ka pieejot pie katras valsts kaut kādas konkrētas ēkas, nospiežot pogu, sāka skanēt šīs valsts himna. Latvijai par godu bija uzbūvēts Brīvības piemineklis samazinājumā. Blakus Latvijai atradās Igaunija un Lietuva, kuras bija savienotas ar maziem cilvēciņiem, kas atspoguļoja Baltijas ceļu. Pie Itālijas bija vulkāns, kur, nospiežot pogu, varēja izbaudīt sajūtu, pirms vulkāns sāk darboties un nelielu zemestrīci...

      Vakarā, atkal aizbraucot uz pilsētas centru, gājām uz tirdziņu, ēdām vārītas kukurūzas vālītes, dzērām karstvīnu, lai nebūtu auksti, un baudījām saldās un smaržīgās vafeles.

      Nākamajā  dienā braucām uz slaveno Brigi. Pilsētiņa pilnībā atšķīrās no lielās Briseles. Tā bija kā maza viduslaiku pasaku pilsētiņa. Apkārt bija ļoti skaistas mājas un celtnes, gar tām kā Venēcijā upes attekas un kanāli, apkārt braukāja zirgu karietes... Tā kā bija sestdiena, cilvēku bija ļoti daudz. Pa pilsētu vienkārši pastaigājām un baudījām Ziemassvētku noskaņas. Tā kā Brigē atrodas vienīgā ārpus Itālijas izvestā Mikelandželo skulptūra, apskatījām arī to. Atpakaļ ceļā izkāpām Gentē. Gribējām redzēt vecpilsētu, bet tā izrādījās tālu no stacijas. Tad nu nedaudz iemetām aci Gentē. Pārsteidzoši bija daudzie divriteņi. Visur, kur gājām, bija riteņi. Bet tur, kur izkāpām, riteņi bija simtiem. Iespaidīgs skats.

      Pievakarē  atgriezāmies Briselē, lai dotos uz gaismu šovu Briseles centrā. Mūzikas pavadījumā notika gaismu šovs un vienas no lielākajām mājām Briseles rātslaukumā. Vienīgā problēma, ka Briselē visu laiku līst, un tā kā tajā dienā ilgu laiku pavadījām ārā, es biju izmirkusi līdz ādai. Bet tāpat priecājos par visu dienā redzēto.

      Pēdējā  dienā mums tika sagatavots pārsteigums – devāmies uz turku tirgu. Tas tiešām bija iespaidīgi. Simtiem mazu telšu ar visvisādām lietām. Sākot ar zeķēm, džemperīšiem, pannām, katliem, sprādzēm, somām, līdz beidzot ar visdažādākajiem augļiem, dārzeņiem un turku saldumiem. Līdz sestdienas vakaram šī vieta pie dzelzceļa stacijas neliecina, ka svētdienā satiksme te tiek apturēta un notiek milzu tirgošanās. Visas preces tajā bija šokējoši lētas. Un augļi ... likās turpat plūkti... tirgus apskates beigās devāmies pie kādas turku ģimenes, lai baudītu turku nacionālo ēdienu. Ēdiena pagatavošana notika turpat mūsu acu priekšā. Pamatā bija satīta pankūka ar biezpiena pildījumu. Bet klāt varēja pievienot visu, ko sirds kāroja, sākot no kaltētiem tomātiem un beidzot ar olīvām. Kā piedeva bija ļoti salda piparmētru tēja. Tiešam kaut kas ekstravagants un neikdienišķs. Ēdiena pagatavošanā bija iesaistīta visa ģimene trīs paaudzēs, sākot ar mazdēlu un beidzot ar vecmāmiņu.

      Nākamajā  rītā jau braucām uz lidostu. Bet ceļojums tiešām bija izdevies! Brisele ir vieta, kuru vērts redzēt!


 Baltijas ceļš Mini Briselē.jpg

Divriteņi

Saldumi Ziemassvētku tirdziņā

Autors
Līva 16 g.