LV EN
Te notiek nopietnas sarunas. Lai mēle nokalst tam, kurš apgalvo, ka grāmatas lasīt vairs nav modē! Stāstu draugi lasa. Un daudz. Viņi arī labprāt stāsta par saviem tuvajiem un tālajiem radiem, kuri dzīvo Tbilisi, Tallinā, Viļņā un citur Baltijā vai Aizkaukāzā.
Sūti arī tu mums savas pārdomas, tad "Pasaule t@vā bibliotēkā" kļūs bagātāka un tu pats piedalīsies konkursā! Gaidām tavus stāstus! Lasīt tālāk
 
 
Līvai patīk lasīt grāmatas

            Man patīk lasīt dažādas grāmatas, un katra veida grāmata piesaista citādāk. Kā, piemēram, Agatas Kristi grāmatās mani ieinteresē tajās esošie satraucošie notikumi ar negaidītām beigām.

Es esmu arī izlasījusi Paulu Koelju Maktub, Ceļavārdi Gaismas Bruņiniekam un Alķīmiķis. Grāmatas Maktub un Ceļavārdi Gaismas Bruņiniekam mēs klasē katru rītu citējam. Šajās grāmatās katra lappuse liek pārdomāt, tādēļ bieži nākas dzirdēt šo grāmatu citātus, un viens no populārākajiem ir: Ja kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu. Lasot komentārus par šo grāmatu, es sapratu, ka ir apmēram puse lasītāju, kam šāda veida grāmatas patīk, un puse, kam nepatīk. Bet man no trim izlasītajām Paulu Koelju grāmatām vislabāk patika Alķīmiķis.

            Man arī patīk latviešu rakstnieku grāmatas. Pemēram, pēdējā, ko esmu lasījusi, ir Rūdolfa Blaumaņa luga Skroderdienas Silmačos. Pirmo reizi es šo lugu dzirdēju kompaktdiska ierakstā. Pēc tam es izlasīju grāmatu, kas neko daudz neatšķīrās no diska. Katru gadu šo izrādi rāda pa televizoru Jāņos. Bet pagājušogad es biju uz teātri un domāju iet arī nākamgadm, jo šī izrāde man ļoti, ļoti patika. Vēl es izlasīju Jāņa Jaunsudrabiņa Balto grāmatu. Šī grāmata man likās interesanta, jo varēja uzzināt kaut ko vairāk par dzīvi Latvijā pirms daudziem gadiem.

            Nesen es izlasīju arī Flāvijas Bižoras grāmatu Trīs maģiskie akmeņi. Autorei, rakstot šo grāmatu, bija tikai 13 gadi. Stāsts ir par trīs trīspadsmitgadīgām meitenēm, kurām savā četrpadsmitajā dzimšanas dienā ir jāsatiekas un saskaņā ar pareģojumu jāizglābj Pasakonija. Šī grāmata bija citādāka nekā visas grāmatas, kuras es iepriekš biju lasījusi, bet man tā īpaši nepatika. Tur bija arī dažādi ļoti dīvaini notikumi kā, piemēram, nāve streiko, jo uzskata, ka neviens viņu nemīl, bet vienalga -  es biju izbrīnīta, ka mana vecuma meitene spēj uzrakstīt grāmatu.

            Tagad es sāku lasīt arī grāmatu angļu valodā - Sir Arthur Conan Doyle The Hound of the Baskervilles. Tā es varu papildināt savas svešvalodu zināšanas. Es domāju sākt lasīt grāmatas arī citās valodās, piemēram, vācu.

            Es grāmatas lasu savam priekam un uzskatu, ka citiem arī būtu jālasa grāmatas savam priekam, nevis tādēļ, ka kāds to liek. Katra no šīm grāmatām man ir rosinājusi uz pārdomām un devusi kādu jaunu atziņu.

 

Līva Upīte