LV EN
Te notiek nopietnas sarunas. Lai mēle nokalst tam, kurš apgalvo, ka grāmatas lasīt vairs nav modē! Stāstu draugi lasa. Un daudz. Viņi arī labprāt stāsta par saviem tuvajiem un tālajiem radiem, kuri dzīvo Tbilisi, Tallinā, Viļņā un citur Baltijā vai Aizkaukāzā.
Sūti arī tu mums savas pārdomas, tad "Pasaule t@vā bibliotēkā" kļūs bagātāka un tu pats piedalīsies konkursā! Gaidām tavus stāstus! Lasīt tālāk
 
 
Emīlija lasa

Grāmatas man, kā jau daudziem, mainās līdz ar laiku un manu vecumu. Bet viena veida literatūra mani ir interesējusi vienmēr. Un tie ir detektīvromāni. Mani parasti aizrauj tā notikumu virkne, kā ķēde, kura visas grāmatas lasīšanas laikā ir noslēpumaina, bet, grāmatu izlasot, viss top skaidrs. Pirms diviem gadiemļ lasīju grāmatu, kura mani satrieca, tik patiesa un bedīga tā bija. To man ieteica draudzene. Tā ir Deivida Pelzera grāmata "Bērns, kuru nesauca vārdā'' un trīs grāmatas turpinājumi. Šī grāmata lika man raudāt un pārdomāt stāsta varoņa Deivida dzīvi. Autors ir rakstījis grāmatas par savu dzīvi. Grāmatas, kuras man patīk lasīt joprojām, ir Žaklīnes Vilsones vieglā un nebēdnīgā lasamviela, kuru lasot vienmēr uzlabojas garastāvoklis. Nesen sāku interesēties par Latvijas un pasaules vēsturi un sapratu, ka īstenība ir ļoti interesanti uzzināt pasaules notikumu gaitu un saprast, ka Latvijas skaistā mazā tauta īstenība bija ļoti varonīga! Mans grāmatu plaukts ir dažāds - tajā ir krievu, latviešu, arī vācu un zviedru literatūra. Lasīt grāmatas man patīk pie tējas tases  klusā un mierīgā atmosfērā!

 

Emīlija