Manā drēbju skapī ir visādas drēbes, bet īpašas ir divas manas cepures - jūrnieka cepure un svanu tautas cepure. Bieži nēsaju jūrnieka cepuri, jo tā man piestāv, turklāt mani interesē kuģi, it īpaši – burinieki, jo mans vecvectēvs bija jūrnieks. Es zinu arī vairākas jūrnieku un pat dažas pirātu dziesmas. Un šajā cepurē es labi jūtos, pastaigājoties pa Rīgas krastmalu, vecpilsētu, vai iegriežoties Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejā. Svanu cepuri es uzvelku gruzīnu tautas svētkos, piemēram „Giorgoba” svētkos (Sv.Georga diena). Manas mammas senči nāk no svanu cilts Gruzijā, tie ir kalnieši. Tās cepures ir vieglas, uz galvas nemaz nav jūtamas, bet tomēr pietiekoši biezas, lai varētu pasargāt galvu no krītošiem akmeņiem. Pie mums Rīgā tāda cepure var noderēt ziemā vai pavasarī, sargājoties no  lāstekām. Arī manam tētim patīk reizēm uzvilkt svanu cepuri.