LV EN
Viesistabā ikviens stāstu draugs kopā ar citiem mājas iemītniekiem stāsta stāstus, spēlē spēles, pārrunā notikumus, iesaka apmeklēt kādu interesantu vietu vai izlasīt labu grāmatu.
Atsūti arī tu kādas spēles aprakstu vai iesaki apmeklēt citiem kādu izrādi, filmu vai koncertu. Īpaši mums interesē dažādu tautu dažādās spēles. Raksti mums! Mēs gaidām! Lasīt tālāk

Lai dzirdētu stāstu draugu stāstus vai iepazītos ar pašiem stāstu draugiem, kā arī, lai klausītos par dažādām ieražām un tradīcijām Baltijas un Kaukāza valstīs, stāstu mājā katru mēnesi notiek stāstu draugu vakari. Stāstu draugi kopā sanākšanai gatavojas savlaicīgi, tiek organizēti konkursi, meklētas dažādas interesantas lietas, uzdoti jautājumi un gaidītas atbildes.

Bet visinteresantākā ir viesu grāmata. Tajā var reģistrēties ikviens, kurš vēlas kļūt par stāstu draugu – par stāstu mājas ciemiņu, kurš savu stāstu grib pavēstīt citiem.
Ja Tev gribas kaut ko pajautāt mums vai arī pastāstīt par sevi – par to, kā Tu dzīvo, kas Tev patīk, ko tu dari kopā ar draugiem, kā Tev patīk Tava skola, un ko jaunu Tu esi uzzinājis, tad raksti mums, un arī mēs to uzzināsim. Varbūt gribi ieteikt kādu grāmatu izlasīt citiem? Bet varbūt gribi atsūtīt sava ceļojumu aprakstu un fotogrāfijas? Un, ja nu Tev telefonā aizķēries paša veidots video par kaut ko interesantu? Sūti to mums! Mūsu stāstu lāde gaidīt gaida dažādus jaunumus un ierosinājumus par to, ko gribētu lasīt tieši Tu!
Un tad mums te - lādē - ir visādi konkursi un konkursiņi! Par visu ko! Protams, ar balvām!
Seko līdzi aktuālajam sadaļā "ziņojumi"!!!


 
 

„Katrs ir gudrs, vērojot svešu karu’’



Katru dienu es sastopos ar grūtībām, analizējot visdažādākās situācijas, pieņemot lēmumus un veicot darbības. Dažreiz tas ir viegli, bet reizēm vēlos, lai kāds cits pateiktu, kas jādara, tomēr zinu, ka viss atkarīgs no manis paša.

 

KO LIKSI PLOVĀ, TO ĒDĪSI.

Manuprāt, visi sakāmvārdi sevī ietver dzīves gudrību. Vienalga vai tas būtu latviešu, armēņu, igauņu vai gruzīnu. Es izvēlējos azerbaidžāņu sakāmvārdu „ Ko liksi plovā, to ēdīsi.”

 

Izlietu ūdeni nesasmelsi.


Reiz dzīvoja, kāds gudrs un apķērīgs zēns vārdā Alfrēds.Viņš bija arī ļoti neveikls, mūždien visu apgāza un izlēja. Taču tā vēl bija mazākā nelaime,jo Alfrēdm piemita arī ļoti nelaipns raksturs. Pateicoties tam visam Alfrēdam nebija draugu, visi no viņa bija novērsušies. Vecmāmiņa vienmēr skandināja:’’Izlietu ūdeni nesasmelsi’’,bet Alfrēds, kā jau mūsdienīgs cilvēks, šo vārdu patieso nozīmi nekad neizprata.

 

Reiz viena dārznieka ģimenē piedzima dēls. Laimīgie vecāki nosauca dēlu par Jāni.

Tēvs rupējās par kokiem un ziediem. Viņš gribēja, lai arī dēls prot novērtēt skaisto. Jau agrā bērnībā dārznieks mācīja dēlu, ka visur jācenšas saskatīt labais: gan dabā, gan citos cilvēkos gans sevī.

 

“Meliem īsas kājas, taču labi trenētas”

Lasot šo sakāmvārdu, man prātā nāk dažādas latviešu tautas pasakas - tajās bieži vien tiek lietots ļoti līdzīgs sakāmvārds „Meliem īsas kājas’’. Man bija ļoti viegli izlemt, ka rakstīšu par šo sakāmvārdu, jo tas ir bieži dzirdēts, atspoguļo vairākas dzīves patiesības.

 

Divi cietie akmeņi labus miltus nesamals



Ziemeļnieki ir kā dzimto krastu akmeņi. Cieti un stingri, spītējot aukstajiem vējiem, taču zem klinšu biezās ādas ar klusinātu varenību mutuļo kaislīgas dvēseles – kalnu avoti, kas apslēpti visiem, izņemot pašus tuvākos. Satiekoties diviem šādiem akmeņiem, iedzimtais spītības gars uzšķiļ to starpā spilgtu dzirksteli. Tā koši uzplaiksnī, atspīdot jūras viļņos, un dedzina abus tik ilgi, līdz beidzot kāda apvalks ieplaisā un atklāj otram apslēpto avotu – tīrāko no pasaules ūdeņiem.