LV EN
Viesistabā ikviens stāstu draugs kopā ar citiem mājas iemītniekiem stāsta stāstus, spēlē spēles, pārrunā notikumus, iesaka apmeklēt kādu interesantu vietu vai izlasīt labu grāmatu.
Atsūti arī tu kādas spēles aprakstu vai iesaki apmeklēt citiem kādu izrādi, filmu vai koncertu. Īpaši mums interesē dažādu tautu dažādās spēles. Raksti mums! Mēs gaidām! Lasīt tālāk

Lai dzirdētu stāstu draugu stāstus vai iepazītos ar pašiem stāstu draugiem, kā arī, lai klausītos par dažādām ieražām un tradīcijām Baltijas un Kaukāza valstīs, stāstu mājā katru mēnesi notiek stāstu draugu vakari. Stāstu draugi kopā sanākšanai gatavojas savlaicīgi, tiek organizēti konkursi, meklētas dažādas interesantas lietas, uzdoti jautājumi un gaidītas atbildes.

Bet visinteresantākā ir viesu grāmata. Tajā var reģistrēties ikviens, kurš vēlas kļūt par stāstu draugu – par stāstu mājas ciemiņu, kurš savu stāstu grib pavēstīt citiem.
Ja Tev gribas kaut ko pajautāt mums vai arī pastāstīt par sevi – par to, kā Tu dzīvo, kas Tev patīk, ko tu dari kopā ar draugiem, kā Tev patīk Tava skola, un ko jaunu Tu esi uzzinājis, tad raksti mums, un arī mēs to uzzināsim. Varbūt gribi ieteikt kādu grāmatu izlasīt citiem? Bet varbūt gribi atsūtīt sava ceļojumu aprakstu un fotogrāfijas? Un, ja nu Tev telefonā aizķēries paša veidots video par kaut ko interesantu? Sūti to mums! Mūsu stāstu lāde gaidīt gaida dažādus jaunumus un ierosinājumus par to, ko gribētu lasīt tieši Tu!
Un tad mums te - lādē - ir visādi konkursi un konkursiņi! Par visu ko! Protams, ar balvām!
Seko līdzi aktuālajam sadaļā "ziņojumi"!!!


 
 
Armēņu simpātija

„Katrs ir gudrs, vērojot svešu karu’’



Katru dienu es sastopos ar grūtībām, analizējot visdažādākās situācijas, pieņemot lēmumus un veicot darbības. Dažreiz tas ir viegli, bet reizēm vēlos, lai kāds cits pateiktu, kas jādara, tomēr zinu, ka viss atkarīgs no manis paša.

Pirms kāda laika es redzēju vienu no svarīgākajiem gada mačiem (ne šī gada), kurā tikās Valmieras komanda ar Rīgas komandu. Visu spēli valmieriešu treneris skaļi bļaustījās un pat lamājās uz saviem spēlētājiem, kuri, atklāti sakot, bija nedaudz vājāki. Reizēm likās, ka spēlētāji beigs spēli, jo tie viens pēc otra ļoti dusmīgi atskatījās uz savu treneri, saprotams, kādēļ. Spēlēja jaunieši (gan vecāki nekā es). Tomēr, par spīti visam, spēle turpinājās līdzīgi. Rīdzinieki visu laiku bija tikai par dažiem punktiem priekšā. Taču beigās bija pāris neveiksmīgu metienu, un spēlē uzvarēja rīdzinieki. Uz vienu no Valmieras puišiem tēvs ļoti dusmojās, un norāja viņu, un izcēlās strīds. Tēvs pārmeta zēnam: „Kā tu varēji neiemest to bumbu grozā? Kā tu šajā situācijā varēji bumbu nenoķert?”

Tad zēns ieteica tētim, lai atnākot uz vienu viņa treniņu un pamēģinot to labi aizvadīt, ja jau, malā stāvot, esot tik gudrs. Zēns jau uzreiz pēc spēles to sarunāja ar treneri, lai gan arī ar viņu īpaši negribēja runāt. Jau nākamajā dienā zēnam bija nodarbība, uz kuru viņš ieradās kopā ar tēvu. Treniņš tik tiešām bija grūts un nogurdinošs, un, lai gan tētis jutās slikti, viņš centās to neizrādīt. Beigās tomēr tēvs neizturēja un abi ar dēlu nogāja malā parunāties. Tēvs atvainojās dēlam un teica, ka tiešām visi, malā stāvot, ir gudri, bet nezina, kā paši justos un izpildītu uzdevumus attiecīgajā situācijā. Tētis nebija pārliecināts arī par treneri.

Šajā visā stāstā galvenā doma ir tāda, ka nevajag vērtēt skaļi un gudri (pēc savām domām) citus, ja pats nezini, kā tev tur klātos. Vēl viens piemērs ir mūsu valsts vadība. Viņi strādā slikti, taču, dzirdot citu cilvēku runas, gribētu ieteikt padomāt, kā pašam tur veiktos.

Šādu piemēru visapkārt ir daudz. Nebūsim vienmēr pārgudri, bet uzkrāsim pieredzi, mācoties no citu kļūdām. Atbalstīsim un uzmundrināsim cits citu, tas grūtā brīdī palīdzēs.

Artūrs