LV EN
Viesistabā ikviens stāstu draugs kopā ar citiem mājas iemītniekiem stāsta stāstus, spēlē spēles, pārrunā notikumus, iesaka apmeklēt kādu interesantu vietu vai izlasīt labu grāmatu.
Atsūti arī tu kādas spēles aprakstu vai iesaki apmeklēt citiem kādu izrādi, filmu vai koncertu. Īpaši mums interesē dažādu tautu dažādās spēles. Raksti mums! Mēs gaidām! Lasīt tālāk

Lai dzirdētu stāstu draugu stāstus vai iepazītos ar pašiem stāstu draugiem, kā arī, lai klausītos par dažādām ieražām un tradīcijām Baltijas un Kaukāza valstīs, stāstu mājā katru mēnesi notiek stāstu draugu vakari. Stāstu draugi kopā sanākšanai gatavojas savlaicīgi, tiek organizēti konkursi, meklētas dažādas interesantas lietas, uzdoti jautājumi un gaidītas atbildes.

Bet visinteresantākā ir viesu grāmata. Tajā var reģistrēties ikviens, kurš vēlas kļūt par stāstu draugu – par stāstu mājas ciemiņu, kurš savu stāstu grib pavēstīt citiem.
Ja Tev gribas kaut ko pajautāt mums vai arī pastāstīt par sevi – par to, kā Tu dzīvo, kas Tev patīk, ko tu dari kopā ar draugiem, kā Tev patīk Tava skola, un ko jaunu Tu esi uzzinājis, tad raksti mums, un arī mēs to uzzināsim. Varbūt gribi ieteikt kādu grāmatu izlasīt citiem? Bet varbūt gribi atsūtīt sava ceļojumu aprakstu un fotogrāfijas? Un, ja nu Tev telefonā aizķēries paša veidots video par kaut ko interesantu? Sūti to mums! Mūsu stāstu lāde gaidīt gaida dažādus jaunumus un ierosinājumus par to, ko gribētu lasīt tieši Tu!
Un tad mums te - lādē - ir visādi konkursi un konkursiņi! Par visu ko! Protams, ar balvām!
Seko līdzi aktuālajam sadaļā "ziņojumi"!!!


 
 
Latviešu simpātija

Izlietu ūdeni nesasmelsi.


Reiz dzīvoja, kāds gudrs un apķērīgs zēns vārdā Alfrēds.Viņš bija arī ļoti neveikls, mūždien visu apgāza un izlēja. Taču tā vēl bija mazākā nelaime,jo Alfrēdm piemita arī ļoti nelaipns raksturs. Pateicoties tam visam Alfrēdam nebija draugu, visi no viņa bija novērsušies. Vecmāmiņa vienmēr skandināja:’’Izlietu ūdeni nesasmelsi’’,bet Alfrēds, kā jau mūsdienīgs cilvēks, šo vārdu patieso nozīmi nekad neizprata. Alfrēds uzskatīja, ka ja draugi no viņa ir novērsušies tad, tā ir viņu problēma, un Alfrēda raksturam un aizskarošajām piezīmēm ar to nebija nekāda sakara.

Alfrēds bija pievērsies mākslai, un jāatdzīst tas viņam ļoti labi padevās. Viņš savu mākslas darbu radīšanai izmantoja gan pasteļ krāsas, gan eļļas krāsas, gan guašas un akvareļus. Pienāca diena, kad Alfrēds bija nolēmis radīt grandiozu gleznu, tai vajadzēja būt vislielākajai un visskaistākajai no visām. Alfrēds bija sagatavojis lielu papīra gabalu, mazliet uzplēstu, bet vēl derīgu, ko bija atradis nelielajā izgāztuvē pie meža. Papīrs bija tikpat liels kā vecais un nobružātais vecmāmuļas dīvāns, tas Alfrēdu priecēja un viņš ķērās klāt savām akvareļu kāsām, lai darinātu mākslasdarbu. Glezna patiešām tapa ļoti skaista un krāšņa, tajā bija attēlots saulriets. Gaiši dzeltenīgie un bēšie toņi mijās ar ugunīgi sarkanajiem toņiem. Burkānu oranžā krāsa pārklājās jūras zilajai krāsai.

Vecmāmiņ palūdza Alfēdam ienest ūdeni, jo viņi dzīvoja nelielā ciematiņā un ūdens bija jāņem no akas, kas atradās pārsimts metru tālāk no mājas. Alfrēds, kā jau bija ieradis, zem deguna kaut ko noburkšķēja un dusmīgs ar spaini rokās izgāja ārā. Nākdams iekšā Alfrēds vēl joprojām purpināja savā nodabā un nemaz nepamanīja, ka zem kājām ir pakritusi slota. Viņš aizķērās aiz slotas un neveikli paklupdams izlēja visu ūdeni no spaiņa. Ūdens ar lielu vilni gāzās tieši virsū, tikko ar akvareļiem zīmētajai, Alfrēda gleznai. Izveidojās liela peļķe, košās krāsas sajaucās vienā lielā virpuli, no skaistā saulrieta pāri vairs nebija palicis nekas. Bija skaidri redzams, ka izlieto ūdeni atpakaļ savākt vairs nevar un gleznu glābt nav iespējams. Pēkšņi Alfrēds visu saprata un atcerējās vecmāmuļas teikto. Krāsas bija Alfrēda draugi, izlijušais ūdens-Alfrēda neciešamais raksturs, bet krāsu virpulis, tas kas palicis pāri no draudzības. Viņš saprata, ka paša neciešamais raksturs, aizskarošās piezīmes un mūžīgā burkšķēšana bija tā, kas izjauca draudzību, un viņa draugi pie tā nebija vainīgi.

Izlietu ūdeni nesasmelsi-Alfrēds saprata, izliet veselu ūdens spaini un sabojāt gleznu var pāris sekundēs, bet savākt visu atpakaļ un padarīt par nebijušu-neiespējami. Tā pat arī aizskart kādu, ar šķietami vienkāršām frāzēm, tādejādi zaudējot draugus, ir ļoti vienkārši,bet aizmirst visu slikto ir grūti vai pat neiespējami. Alfrēds redzēja, kā mazās krāsu straumītes plūst pa audeklu tā pat kā draugi aizgāja no viņa. Pārtrūka kāda dvēseles stīga, kas bija sažņaugusi prieku un iejūtību, Alfrēds zināja, ka visa šī mūžīgā strīdēšanās ir bezjēdzīga. Turpmāk Alfrēds vienmēr apdomāja savus vārdus un rīcību vecie draugi jau bija aizmirsti, bet vietā nāca jauna draudzība, atmiņas un prieks par ikdienu, kas krāsota košās krāsās.

 

Renāte