LV EN
Viesistabā ikviens stāstu draugs kopā ar citiem mājas iemītniekiem stāsta stāstus, spēlē spēles, pārrunā notikumus, iesaka apmeklēt kādu interesantu vietu vai izlasīt labu grāmatu.
Atsūti arī tu kādas spēles aprakstu vai iesaki apmeklēt citiem kādu izrādi, filmu vai koncertu. Īpaši mums interesē dažādu tautu dažādās spēles. Raksti mums! Mēs gaidām! Lasīt tālāk

Lai dzirdētu stāstu draugu stāstus vai iepazītos ar pašiem stāstu draugiem, kā arī, lai klausītos par dažādām ieražām un tradīcijām Baltijas un Kaukāza valstīs, stāstu mājā katru mēnesi notiek stāstu draugu vakari. Stāstu draugi kopā sanākšanai gatavojas savlaicīgi, tiek organizēti konkursi, meklētas dažādas interesantas lietas, uzdoti jautājumi un gaidītas atbildes.

Bet visinteresantākā ir viesu grāmata. Tajā var reģistrēties ikviens, kurš vēlas kļūt par stāstu draugu – par stāstu mājas ciemiņu, kurš savu stāstu grib pavēstīt citiem.
Ja Tev gribas kaut ko pajautāt mums vai arī pastāstīt par sevi – par to, kā Tu dzīvo, kas Tev patīk, ko tu dari kopā ar draugiem, kā Tev patīk Tava skola, un ko jaunu Tu esi uzzinājis, tad raksti mums, un arī mēs to uzzināsim. Varbūt gribi ieteikt kādu grāmatu izlasīt citiem? Bet varbūt gribi atsūtīt sava ceļojumu aprakstu un fotogrāfijas? Un, ja nu Tev telefonā aizķēries paša veidots video par kaut ko interesantu? Sūti to mums! Mūsu stāstu lāde gaidīt gaida dažādus jaunumus un ierosinājumus par to, ko gribētu lasīt tieši Tu!
Un tad mums te - lādē - ir visādi konkursi un konkursiņi! Par visu ko! Protams, ar balvām!
Seko līdzi aktuālajam sadaļā "ziņojumi"!!!


 
 
Lietuviešu simpātija

“Meliem īsas kājas, taču labi trenētas”

Lasot šo sakāmvārdu, man prātā nāk dažādas latviešu tautas pasakas - tajās bieži vien tiek lietots ļoti līdzīgs sakāmvārds „Meliem īsas kājas’’. Man bija ļoti viegli izlemt, ka rakstīšu par šo sakāmvārdu, jo tas ir bieži dzirdēts, atspoguļo vairākas dzīves patiesības.
Manuprāt, šis teiciens norāda, ka melus nekad nav iespējams paslēpt pavisam vai „izdzēst’’ no zemes virsmas, taču ir gadījumi, kad melus nepamana dienām, mēnešiem, pat gadiem, bet beigu beigās tie tomēr nāk gaismā. Šādi ilgu laiku aizmirsti meli atklāšanas brīdī var būt zaudējuši savu nozīmi, bet, iespējams, tie tikai dziļi sāpinās apkārtējos cilvēkus, jo laika gaitā iegūs pavisam citu nozīmi un svarīgumu.
Lietuviešu teiciens, salīdzinājumā ar latviešu teicienu, ir nedaudz reālistiskāks, sīkāk paskaidrots - mana pieredze rāda, ka meli parasti netiek atklāti kritiskajās situācijās, kuru dēļ tie vispār bijuši vajadzīgi, taču vēlāk tie dara nemierīgu melotāja sirdi, un viņš atzīstas nodarījumā tad, kad briesmas jau aiz muguras.
Lai cik daudz ļaunuma meli būtu spējīgi nodarīt, es uzskatu, ka tie ir dzīvē nepieciešami ne tikai lai sāpinātu apkārtējos, bet arī lai pasargātu sev tuvus un mīļus cilvēkus no skarbas patiesības. Tāpēc ir radies jēdziens “baltie meli”, t.i., ne visas nepatiesības ir ļaunas, vienkārši ir jāprot atšķirt ļaunus melus no baltajiem meliem vai patiesības saīsināšanas. Jāprot izvērtēt, kāda rīcība pelna sodu un kāda - atalgojumu par savdabīgu un reizēm nesaprastu rūpju izpausmi.
Es rakstu par šo tēmu, jo diezgan labi pazīstu cilvēkus un zinu, ka sabiedrība lielā mērā balstās uz meliem. Nav svarīgi, kādiem. Un, ja šodien visi cilvēki pēkšņi sāktu teikt patiesību, nešķirojot sāpīgo no patīkamā, kritiku no glaimiem, tad daudzi tiktu dziļi sāpināti, aizvainoti, aizskarti. Daži, protams, gūtu no patiesības arī labumu, taču kopumā tā tikai apbēdinātu un sagrautu daudzus cilvēkus.
Tātad - vai patiesība vienmēr ir labākā izeja no jebkuras situācijas, kā to uzsver latviešu tautas pasakas, teikas un skolas literatūra ? Tā tiešām ir interesanta viela pārdomām...

Undīne