LV EN
Viesistabā ikviens stāstu draugs kopā ar citiem mājas iemītniekiem stāsta stāstus, spēlē spēles, pārrunā notikumus, iesaka apmeklēt kādu interesantu vietu vai izlasīt labu grāmatu.
Atsūti arī tu kādas spēles aprakstu vai iesaki apmeklēt citiem kādu izrādi, filmu vai koncertu. Īpaši mums interesē dažādu tautu dažādās spēles. Raksti mums! Mēs gaidām! Lasīt tālāk

Lai dzirdētu stāstu draugu stāstus vai iepazītos ar pašiem stāstu draugiem, kā arī, lai klausītos par dažādām ieražām un tradīcijām Baltijas un Kaukāza valstīs, stāstu mājā katru mēnesi notiek stāstu draugu vakari. Stāstu draugi kopā sanākšanai gatavojas savlaicīgi, tiek organizēti konkursi, meklētas dažādas interesantas lietas, uzdoti jautājumi un gaidītas atbildes.

Bet visinteresantākā ir viesu grāmata. Tajā var reģistrēties ikviens, kurš vēlas kļūt par stāstu draugu – par stāstu mājas ciemiņu, kurš savu stāstu grib pavēstīt citiem.
Ja Tev gribas kaut ko pajautāt mums vai arī pastāstīt par sevi – par to, kā Tu dzīvo, kas Tev patīk, ko tu dari kopā ar draugiem, kā Tev patīk Tava skola, un ko jaunu Tu esi uzzinājis, tad raksti mums, un arī mēs to uzzināsim. Varbūt gribi ieteikt kādu grāmatu izlasīt citiem? Bet varbūt gribi atsūtīt sava ceļojumu aprakstu un fotogrāfijas? Un, ja nu Tev telefonā aizķēries paša veidots video par kaut ko interesantu? Sūti to mums! Mūsu stāstu lāde gaidīt gaida dažādus jaunumus un ierosinājumus par to, ko gribētu lasīt tieši Tu!
Un tad mums te - lādē - ir visādi konkursi un konkursiņi! Par visu ko! Protams, ar balvām!
Seko līdzi aktuālajam sadaļā "ziņojumi"!!!


 
 
Dāniela stāsts

 

Ūdenī nelīdīsi, zivtiņu neapēdīsi

 

Kaut vai ir saule, lietus, migla vai pat sniegs, dzīves virpuļos domas stalti stāvēs pie sava ģimenes koka. Māte ir cilvēku ciešanu, mīlestības un mūžīgo atmiņu radītāja, tēvs – cilvēku lielo darbu izpalīdzētājs, bet vecāku robeža ir saikne ar ārējo pasauli. Cilvēka daba rodas tieši ar šādiem faktoriem. Mūsu līdzšinējie uzskati par vecākiem bija maldīgi, mūsu īstie ģimenes locekļi ir Dabas māte un Dabas tēvs. Šīs neparastās radības mūsos ir radījušas brāzmainu, mirdzošu vēju, saulainus un izkliedētus miglas putekļus, kā arī nebūtībā aizgājušu ziemas salu. Tieši šādi veidojas uzskati par apkārtējo dzīvi, cilvēkiem un savu patstāvīgo vai nesen iegūto darbu. Bet galvenais, Dabas vecāki, ar kuriem būtu jāsāk ģimenes koka veidošana, ir radījuši vienu mazu teicienu, tomēr šis, no īpašiem vārdiem izveidots teikums, var izmainīt visu pasauli, sākot ar runasveidu un beidzot ar globālo sasilšanu. Ūdenī nelīdīsi, zivtiņu nesaķersi. Šo teicienu var apzīmēt tikai ar vienu vārdu – darbs.

Jau agrā bērnība mērķu sasniegšanā bija nepieciešama uzcītība, paklausība, centība un čaklums, mēs katrs, mazs bērns būdams, vēlējāmies iegūt apkārtējo uzmanību un dzīves pieķeršanos mums. Tomēr neviena sīkākā dzīves daļiņa nenostāsies mūsu pusē, ja mēs paši nestrādāsim un neklausīsim. Svarīgi ir arī būt par dzīves baudītāju un draugu. Bērnība mums atnesa ne tikai dzīves īstās zināšanas un milzīgu pieredzi, bet arī atklāsmi par darbu, strādāšanu un īstas darba garšas baudīšanu. Pieauguši cilvēki uzskata, ka bērna dienas ir visnenozīmīgākās visā dzīves laikā, jo tās nerada nekādu interesi pret apkārtējiem, bet patiesībā tas ir visgudrākais laika periods, jo ar to atveras durvis pieaugušo dzīvē, periodā, kurā bez pūliņiem neko nepanāksi, bez laika neko neapsteigsi, bez cilvēka prāta neko nezināsi, bez miera nekur neienāksi un bez darba vispār neizdzīvosi.

Darbs māca cilvēkus ne tikai pelnīt sev iztiku, bet arī zināt, redzēt, dzirdēt, ieraudzīt, meklēt, gaidīt un sajust. Darbs ir cilvēka atklājējs par saviem Dabas vecākiem. Tas vēl ir vilnis, kas iznīcina visu bezdarbīgo, slinko un dzīves laikā akas ūdeņos putekļu sasmelto. Mūsu valsti ir pārņēmis mantkārības spēks. Šis nepavisam jaukais dūmu mākonis ir iemiesojies mūsu politiķu dzīvē. Tas izskaidro gan algu samazināšanu, gan lielo bezdarba līmeni, gan valsts kases izzušanu. Nelietis – dūmu mākonis – ir velna radīta īpašība, kas cenšas izzudināt Dabas vecāku sniegtās dāvanas. Tomēr līdz šim viņam tas nav izdevies, un cilvēki kā vislielāko robežu starp ļauno un labo veido ar darba palīdzību. Darbspējīgiem cilvēkiem vienmēr ir lielākas iespējas uzvarēt, taču bezdarbs arī jau sāk rasties šajā tik drūmajā pasaulē un apsteigt veiksmīgā darba statusu.

Nākamais dzīves līmenis ir cilvēka saprāta robežās. Tā ir galvenā pazīme par savas jaunās dzīves un patstāvības iestāšanos – pilngadība. Šis laika posms paver cilvēkam acis un ļauj ieraudzīt pirmās īsta darba izpausmes. Pilngadību varētu raksturot ar Dabas mātes stipro viesuļvētru, milzīgo pārmaiņu cunami, saulainu un pavisam siltu saules starojumu un lielu apgaismību. Šajā vecumā darbs izpaužas ar zināšanu draudīgo anticiklonu, jo atverot pilngadības durvis, ne vienmēr sastapsi melanholisku dziesmu. Sākumā ir jāatdodas strādāšanai pilnībā. Darbs ir galvenā pilngadīgo stadija, kas parāda cilvēka zināšanu un mācēšanu. Debesu spārni būs labvēlīgāki arī pret cilvēkiem, kas strādā, cenšas kaut ko sasniegt, kā arī izvirza vienu, varbūt arī mazliet neiespējamu, mērķi. Mērķtiecībai vienmēr blakus stāv uzmundrinājums, bet panākumiem - darbs. Dzīves viesulis sevī atklāj arī kādu patīkamu dvesmu vai arī sīku rīta vēja spiedzienu, tāpēc sliktajā nemeklē slikto, bet gan atrodi un radi labo, jo ar šādu kopīgu spēku mums pasaulē ir iespēja izdzīvot. Tās ir tikai niecīgākās darba izpausmes pilngadībā, jo vēl seko tik daudz saziedotās naudas un dāvātie līdzekļi cilvēkiem, kam tas tiešām ir nepieciešams, tik daudz veidoto biedrību, kas pasniedz roku dzīvē cietušajiem un nostāda tos uz kājām. Pašai labdarībai vajadzētu pateikties darbam, kas veltīts cilvēkiem un Zemei, jo bez darba un pūliņa visa labā nebūtu, cilvēki nezinātu, kas ir labestība, miers, līdzjūtība un cilvēku acīm neparādītos arī eņģeļi un Dievs.

Tomēr nākamais posms darbu saprot pavisam savādāk. Tā vairs nav izprieca, par kuru tu pelni naudu, bet gan smaga jo smaga pūlēšanās un mazliet arī negatīvu noskaņu vilnis, jo tieši brieduma cilvēku gadi liecina par neapmierinātību pret apkārtējiem un ciešanu sevī. Briedums – tā ir pazīme vecuma iešanai tuvāk, tuvāk un vēl tuvāk, līdz cilvēka dzīves līmenis tiek atzīts par pilnvērtīgu nakts mieru. Bet pirms tas notiek ir jāizdara daudz darba un jāpalīdz daudzām pilsētām un valstīm, lai dzīve viņiem kļūtu vēl vieglāka. Nenoliedzošais apgalvojums – Ūdenī nelīdīsi, zivtiņu nesaķersi – parāda intereses pret darbu, bez sūri grūtas strādāšanas savā dzīvē neko nepanāksi, tāpēc ir jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā.

Brieduma gadi ir laiks, kas parāda, ka esi jau daudz ko sasniedzis savā dzīvē un, iespējams, vēl turpināsi sasniegt. Taču sievietes savu darbspējīgo attieksmi noliek apakš plānā un cenšas par to aizmirst. Sasniedzot pusmūžu, viņas sāk apjaust darba nedarīšanas sekas un negribīgo raksturu. Bet vīriešiem nav iebildumu pret darbu un šim izpausmēm, pat šajā brieduma vecumā, tāpēc tieši vīriešu acīm darbs ir ļoti līdzeklis, kas vēlas lielisku saimnieku. Pēc vīriešu domām sievietes nevar darīt stiprā dzimuma pārstāvju darbus, viņu darbs ir uzkopt māju, mazgāt traukus un gatavot ēst. Tomēr domas reizēm nesakrīt, tāpēc brieduma gadu laikā darbs tiek iedalīts divās kategorijās: sieviešu darbs un vīriešu darbs. Tomēr ir arī laiks, kad lēmumus nepieņem ar sarunām vien, notiek garas diskusijas, nemieri vai pat kari, kā arī pēdējā laika populārs vārds – šantažēšana. Un šajos laikos – lielā vecuma gados – tiek pasniegta tāda kā prēmija par strādāšu un kalpošanu valstij – pensija –, un tā tiek atrisinātas vecu cilvēku nesaskaņas. Taču darbs pavada arī šos, mazliet bezspēcīgos ļaudis ar savām Dabas vecāku dāvanām. Šiem cilvēkiem ir raksturīga reaktīvo mākoņu mainīgā daba, jo nekad no viņiem nesagaidīsi to, ko esi paredzējis.

Dzīves šķēršļi mums ir pasnieguši daudz neveiksmīgu dienu, bargu sodu un milzum daudz ienaidnieku, taču lielāku par visām ķibelēm dzīve ir radījusi mūžīgo zemi – debesis – un lielāko cilvēku raižu sakopotāju – nāvi. Tas ir galīgais periods cilvēku dzīvē, tā saucamais nakts miers, un tad mēs beidzot saprotam, ka Dabas cilvēki un viņu radītais mākslīgais palīgs – darbs – vairs nelīdzēs. Pirms šī perioda iestājas katra cilvēka visvairāk pārdzīvotā apgaismība, kuras laikā mēs saprotam: cilvēks nav mūžīgs. Mūsdienās par darbu notiek tas pats stāsts. Pagaidām tas mums ir veiksmīgs, darba dzīves laiks tagad atrodas brieduma gadu sākumā.

Ūdenim piemīt tikai gaišas domas, zivij – mazliet ļaunprātīgas, bet cilvēkam – neiedomājami gudras un tai pašā mirklī arī neizsakāmi pakļāvīgas. Šīs 3 iezīmes – ūdens, zivs un cilvēks – veido darbu. Cilvēki nevar iedomāties kāds spēks piemīt darbam. Darbs spēj visu gan izpostīt valsti, gan tajā pašā dienā ievest to laimē, gan izveidot pasaulē lielāko pieminekli, gan nojaukt to, gan radīt globālo sasilšanu un tajā pašā mirklī to novērst. Darbs ir cilvēku lielākā alka, visilgotākie sapņi un vēlmes, jo darbs cilvēku padara par laimes eņģeli, kas vienmēr palīdz, īsteno, rada, iedvesmo un sasilda jebkurā mirklī.

Autors
Dāniels 15 g.