LV EN
Viesistabā ikviens stāstu draugs kopā ar citiem mājas iemītniekiem stāsta stāstus, spēlē spēles, pārrunā notikumus, iesaka apmeklēt kādu interesantu vietu vai izlasīt labu grāmatu.
Atsūti arī tu kādas spēles aprakstu vai iesaki apmeklēt citiem kādu izrādi, filmu vai koncertu. Īpaši mums interesē dažādu tautu dažādās spēles. Raksti mums! Mēs gaidām! Lasīt tālāk

Lai dzirdētu stāstu draugu stāstus vai iepazītos ar pašiem stāstu draugiem, kā arī, lai klausītos par dažādām ieražām un tradīcijām Baltijas un Kaukāza valstīs, stāstu mājā katru mēnesi notiek stāstu draugu vakari. Stāstu draugi kopā sanākšanai gatavojas savlaicīgi, tiek organizēti konkursi, meklētas dažādas interesantas lietas, uzdoti jautājumi un gaidītas atbildes.

Bet visinteresantākā ir viesu grāmata. Tajā var reģistrēties ikviens, kurš vēlas kļūt par stāstu draugu – par stāstu mājas ciemiņu, kurš savu stāstu grib pavēstīt citiem.
Ja Tev gribas kaut ko pajautāt mums vai arī pastāstīt par sevi – par to, kā Tu dzīvo, kas Tev patīk, ko tu dari kopā ar draugiem, kā Tev patīk Tava skola, un ko jaunu Tu esi uzzinājis, tad raksti mums, un arī mēs to uzzināsim. Varbūt gribi ieteikt kādu grāmatu izlasīt citiem? Bet varbūt gribi atsūtīt sava ceļojumu aprakstu un fotogrāfijas? Un, ja nu Tev telefonā aizķēries paša veidots video par kaut ko interesantu? Sūti to mums! Mūsu stāstu lāde gaidīt gaida dažādus jaunumus un ierosinājumus par to, ko gribētu lasīt tieši Tu!
Un tad mums te - lādē - ir visādi konkursi un konkursiņi! Par visu ko! Protams, ar balvām!
Seko līdzi aktuālajam sadaļā "ziņojumi"!!!


 
 
Lauras R. stāsts

 

Kas tēvu neklausa, tas nelaimi piedzīvo

 

Kāda nomaļa meža malā dzīvoja tēvs ar diviem dēliem. Māte pirms dažiem gadiem bija mirusi no ļaunas slimības. Dēli skuma pēc māmiņas, taču laiks darīja savu. Gaišās bērnības atmiņas tika noglabātas dziļākajā sirds nostūrī. Vien ļoti grūtās dienās tās uzzibsnīja un sildīja dvēseli.

Tēvs par dēliem kārtīgi rūpējās. Smagā darbā bija iekopti lauki, tika audzēti lopi. Ģimene badu necieta. Taču rudenī ieradās valdnieka sūtņi un aizveda lielāko ražas daļu. Lai kā tēvs pūlējās, nekādus naudas ietaupījumus, ko atstāt dēliem pēc nāves, iekrāt neizdevās. Mājiņa arī bija veca, un vajadzēja domāt par tās remontu.

Tēvs dēliem mācīja visus darbus. Ierādīja, kā apstrādāt zemi, audzēt labību, kopt lopus. Vecākais dēls bija romantiķis, un smagie darbi viņu nesaistīja. Taču jaunākais bija neatsverams palīgs tēvam un čakli apguva redzēto.

Tā gāja gari gadi. Tēvs kļuva vecs, bet dēli pieauga. Kādu dienu vecais vīrs nolēma nopietni aprunāties. Viņš gribēja zināt, kā dēli dzīvos, kad pats būs pametis šo sauli. Visvairāk sāpēja sirds par vecāko, jo tas nemīlēja strādāt, tikai sapņoja un sapņoja. Tēvs norādīja, ka ar to vien maizi nenopelnīs un, ja neklausīs tēva padomam, tad dzīvē būs jācieš bads un vilšanās.

Jaunākais dēls rūpes nesagādāja. Tas bija čakls strādnieks, kas rūpīgi apguvis zemes darbus.

Kad tēvs nomira, vecākais dēls pameta veco būdu un sāka jaunas dzīves meklējumus. Jaunākais palika tēva mājā un turpināja labi strādāt.

Valdnieks tika informēts par jaunekļa centību un samazināja valsts nodevu. Ar gadiem puisis nodibināja ģimeni, iekrāja naudu un uzcēla jaunu māju.

Vecākais dēls bija klejotājs. Apceļoja pasauli, jautri uzdzīvoja, viegli un bezatbildīgi pavadīja dienas.

Tā nemanāmi pienāca vecums. Vecākais dēls nolēma apciemot tēva zemi un brāli. Šeit viņš ieraudzīja jaunas mājas, koptus laukus un kuplu, draudzīgu ģimeni. Brāļi mīļi satikās un pārrunāja dzīvi. Vecākajam bija daudz ko stāstīt - kādās zemēs bijis, kādas jūras šķērsojis, ko tik neredzējis, ko tik nebaudījis. Taču tās tikai atmiņas.

Kad saimniece noguldīja viesi un mājā iestājās klusums, vecākais dēls iegrima dziļās pārdomās. Viņš atcerējās, kā tēvs mācīja strādāt un veidot dzīvi. Nu bija žēl, ka nav savas mājas, ģimenes. Un viņš tikai tagad, vecumdienās, saprata, kā kādreiz tēvs bija teicis: „Kas tēvu neklausa, tas nelaimi piedzīvo.”

Autors
Laura 12 g.