LV EN
O! Te smaržo! Virtuve ir visbrīnišķīgākā vieta pasaulē. Te iegriežas ikviens stāstu draugs, jo viņi visi ir īsti gardēži un kārumnieki.
Varbūt zini kādu brīnišķīgu recepti? Un varbūt arī proti kaut ko garšīgu pagatavot? Un varbūt kāda ceļojumā kaut kur pasaulē esi ēdis kaut ko tādu, kas sapņos nav rādījies? Raksti mums! Sūti fotogrāfijas un klipus! Arī Stāstumājas iedzīvotāji grib uzzināt kaut ko aizraujošu un garšīgu! Sūti mums - mēs gaidām! Lasīt tālāk
 
 
Gruzīnu virtuve

Gruzijas kultūra, tradīcijas un viesmīlība nav iedomājama bez galda kultūras, bez dāsna nama tēva, bez smaržīgiem, garšvielām bagātiem khinkali, kebabiem, hačapuri vai šašlikiem. Pie tam gruzīnu virtuve ir izslavēta kā viena no labākajām virtuvēm pasaulē.

      Īsts gruzīns ēd daudz un ilgi, pie galda draudzīgi tērzējot. Ja gruzīnu mājās ierodas viesi, tad viņus sagaidīs milzīga ēdienu daudzveidība, skaists galda klājums un saimniece, kura nenogurusi mudinās našķēties ar pašas gatavotiem dārzeņu konserviem, dažādiem salātiem, ievārījumiem.

      Ēdienu gatavošanā tiek izmantotas dažādas garšvielas, daudz zaļumu un tikai dabīgas izejvielas. Ne mājās, ne restorānos uz pusdienu galda neredzēsiet kečupa pudeles, tā vietā tiek pasniegta tradicionālā skābeni asā themali mērce, kas gatavota no meža plūmēm.

      Viena no gruzīnu delikatesēm ir aitas siers Gudis Kveli, kura gatavošanas recepti aitu gani nodeva no paaudzes paaudzē. Šī siera nobriešana un nogatavošanās notiek īpaši apstrādātā aitādā – gudā, no kā radies arī siera nosaukums.

      Gruzīnu virtuvei raksturīgi khinkali – ar rokām darināti mīklas sainīši, kas pildīti ar gaļu un zaļumiem. Tie ir līdzīgi lieliem pelmeņiem, taču khinkali virsotni veido maza, jēlas mīklas «austiņa», kas nav ēdama. Aiz tās khinkali ir jātur, bāžot to mutē. Khinkali «vēderā» ir daudz sulas, tādēļ tas jāēd ar rokām, no sākuma uzmanīgi iekožoties un izsūcot sulu.

      Otrs gruzīnu virtuves ēdiens ir hačapuri – karsta baltmaize, kas bagātīgi pildīta ar sieru. Katrā Gruzijas reģionā hačapuri atšķiras, piemēram, Adžārijā tā ir izdobta baltmaizes klaipa laiviņa, kurā ieliets kausēts sviests, siers un sakapāta vārīta ola. Gruzijas virtuvei raksturīga arī harčo zupa, kebabi - asas, garšvielām bagātas desiņas, lobio - pupu biezputra, kā arī maconi - gruzīnu nacionālais kefīrs, kas pēc konsistences un garšas atgādina kefīru, rūgušpienu un krējumu. Gruzīni to mēdz ēst gan kā jogurtu, gan lietot krējuma vietā, gan vienkārši dzert.

      Uz galda dāsni tiek likta shoti - laužamā maize, kas īpaši garda pie asiem ēdieniem.

      Gruzijā  brīvā dabā un dārzos aug gan granātāboli, gan valrieksti, kas nonāk arī uz galda. Ar granātābola sēkliņām dekorē ēdienus, bet maltus valriekstus pievieno gan gaļai, gan ceptiem baklažāniem, gan desertiem. Īpašs gruzīnu jaungada kārums  ir kozinaki (Latvijā sastopams arī nosaukums kazinaki) – gatavots no smalki sagrieztiem, apceptiem valriekstiem un medus. Šīs plānās, mēreni saldās un aromātiskās rombveida plāksnītes sniedz patiešām vienreizēju garšas baudījumu.

      Īpašas ir dažādās Gruzijas uzkodas: basturma (saulē kaltēta liellopu gaļas rulete, kas ietīta asā paprikas garšvielu kamzolī), sudžuks (maigāka basturma, kuras kamzolis gatavots no ķiplokiem).

      Ēdienu gatavošanas paradumi dažādos Gruzijas reģionos atšķiras - subtropu klimatā, pie jūras gatavo ļoti asus ēdienus, kur nežēlo piparus un papriku, bet augstu kalnos – maigākus, tur var nogaršot čahonbilli - maigu vistas sautējumu.

      Viens no lielākajiem Gruzijas gardumiem ir tomāts. Gruzijas tomātiem ir neatkārtojama garša, tie ir tik miltaini un smaržīgi kā nekur citur pasaulē. Mūsdienās Gruzijā dzer šķīstošo “Nescafe” vai turku kafiju mazās krūzītēs – uz karstām smiltīm gatavotu kafiju, kuru pasniedz tikai melnu.

      Gruzijā  tiek gatavots arī īpašs kārums čučhela – tie ir valrieksti vai funduka (dižlazdas) rieksti vīnogu sulas mērcē. Tās ir sava veida nacionālās konfektes. Vīnogu sulu vāra, kamēr puse šķidruma ir iztvaikojusi, bet fruktozes koncentrācija palielinājusies un sula kļuvusi bieza. Mūsdienās šos saldumus ļoti iecienījuši bērni, bet senāk tos izmantoja ceļotāji, jo šis našķis ir kalorijām bagāts un lielisks enerģijas avots.

        Tūristiem Gruzijā jāzina vietējā paraža, ka šķīvi tukšu izēd tikai nabagi, bet saimnieks jūtas lepns, ja pēc maltītes uz ciemiņa šķīvja ir palicis kāds neapēsts kumoss. Tas nozīmē, ka viņš viesus pamielojis godam!