LV EN
O! Te smaržo! Virtuve ir visbrīnišķīgākā vieta pasaulē. Te iegriežas ikviens stāstu draugs, jo viņi visi ir īsti gardēži un kārumnieki.
Varbūt zini kādu brīnišķīgu recepti? Un varbūt arī proti kaut ko garšīgu pagatavot? Un varbūt kāda ceļojumā kaut kur pasaulē esi ēdis kaut ko tādu, kas sapņos nav rādījies? Raksti mums! Sūti fotogrāfijas un klipus! Arī Stāstumājas iedzīvotāji grib uzzināt kaut ko aizraujošu un garšīgu! Sūti mums - mēs gaidām! Lasīt tālāk
 
 
Igauņu virtuve

 Kaut arī igauņu virtuvi vēstures gaitā ietekmējušas citas tautas, kas valdījušas šajā reģionā (dāņi, vācieši, poļi un krievi), tā lielā mērā ir saglabājusi senās, nacionālās īpatnības, kas ietekmē ēšanas paradumus arī tagad.

      Igauņu virtuves pamatā ir kartupeļi, liesa vai cauraugusi cūkgaļa, zivis, kāposti, zirņi, pupas, grūbas, piens, biezpiens, skābais un saldais krējums. Ja igaunim mājās būs kartupeļi un piens, viņam netrūks, ko likt galdā, jo viņš pratīs ar izdomu šos divus pārtikas produktus kombinēt.

      Igaunijā pārsvarā ēdiens tiek vārīts vai sutināts, bet reti – cepts. Bieži gaļai, dārzeņiem, olām, sēnēm vai zivij pārlej pienu vai skābo krējumu, vai arī pienu, kas sajaukts ar miltiem, un sutina. Cūkgaļas cepetis gan tiek cepts uz pannas.

      Igauņu tradicionālai virtuvei raksturīgi grūbu ēdieni: grūbu putras, grūbu zupas, grūbas ar dārzeņiem. Grūbu biezputrai mēdz pievienot gan auzu pārslas, gan kartupeļus, gan zirņu miltus, un to vāra pienā.

 Pikanti un garšvielām bagāti ēdieni igauņu virtuvei nav raksturīgi, toties iecienīti ir sīpoli, dilles, majorāns, ķimenes, arī pētersīļi un selerijas, tomēr vienmēr ar mēru. Vietām strikti tiek ievērotas garšaugu lietošanas tradīcijas, piemēram, dilles pie reņģēm, majorāns pie asinsdesas, ķimenes pie biezpiena.

      Tā  kā igauņi dzīvo pie jūras, tad arī bieži uzturā  lieto zivis. Tās parasti gatavo, ievērojot tradīcijas. Ēdieniem, kas top no zivīm un piena, izmanto tikai balto fileju bez asakām  – pārsvarā mencas, butes vai sīgas. Savukārt zivju zupu ar kāpostiem vāra no līdakām. Sīkākās zivteles mēdz samalt, samaisīt ar speķa gabaliņiem un pārkaisīt ar dillēm. Zupām bieži vien izmanto vītinātas zivis, bet otrajiem ēdieniem – kūpinātas. Tradicionāls ēdiens ir arī marinēts zutis.

 

  Tradicionālas igauņu pusdienas sastāv no aukstajām uzkodām, piena un gaļas zupas, biezputrā savārītiem dārzeņiem ar grūbām vai putraimiem, zivīm un saldajiem ēdieniem, kas gatavoti pārsvarā no miltiem, kartupeļu cietes, ogām un maizes.

 

  Auksto galdu parasti veido rupjmaize, marinētas reņģes vai siļķes, siļķes ar krējumu un aukstiem kartupeļiem, piens, paniņas, kāda aukstā gaļa vai vārīts šķiņķis, vārītas olas un kama. Kama ir īpašs ēdiens, kas sastāv no brūnganiem miltiem, kas iegūti no zirņiem, pupām, rudziem, miežiem un auzām. Tos samaisa ar pienu vai rūgušpienu, ja vēlas, pieliek cukuru, un gatavs!

      Igauņi ir maizes cepšanas meistari, kas prot likt lietā fantāziju. Igaunijā cep rupjmaizi, saldskābmaizi, kartupeļu maizi, burkānu maizi, maizi no rudzu miltiem un kartupeļiem ar kaņepju eļļu, medusmaizi u.c.