LV EN
O! Te smaržo! Virtuve ir visbrīnišķīgākā vieta pasaulē. Te iegriežas ikviens stāstu draugs, jo viņi visi ir īsti gardēži un kārumnieki.
Varbūt zini kādu brīnišķīgu recepti? Un varbūt arī proti kaut ko garšīgu pagatavot? Un varbūt kāda ceļojumā kaut kur pasaulē esi ēdis kaut ko tādu, kas sapņos nav rādījies? Raksti mums! Sūti fotogrāfijas un klipus! Arī Stāstumājas iedzīvotāji grib uzzināt kaut ko aizraujošu un garšīgu! Sūti mums - mēs gaidām! Lasīt tālāk
 
 
Līvas našķi

Manuprāt, labākais, ko baudīt Ziemassvētkos, ir pašu ceptās piparkūkas, pīrādziņi, zirņi ar speķi, mandarīni un karstais dzēriens vai karstvīns. Lai gan tas ir tikai ēdiens, tomēr piparkūku un pīrādziņu cepšana ģimenes lokā un dalīšanās ar tiem noteikti palīdz radīt svētku sajūtu. Tā ir iestaigāta taciņa, kuru negribas mainīt, un, ja sanāk šķērsot ceļu nedaudz savādāk, tad šķiet, ka kaut kas īsti nav kārtībā un svētku noskaņojums izpaliek.

      Piparkūku cepšana tiešām ir jauka. Smaržas dēļ vien tās ir vērts cept. Protams, garšai arī ir nozīme, tāpēc jāizvēlas garšīga mīkla. Mēs ģimenē parasti mīklu pērkam Ādažos „Kukulītī”, kur mīklu gatavo uz vietas, un paši vēlāk no tās cep piparkūkas. Vārdu sakot – pārbaudītas vērtības. Ir tik jauki mājās uzlikt mīklu uz krāsniņas, lai tā kļūtu mīksta, un tajā varētu iemīcīt olu, miltus un sviestu. Jau tad māja sāk smaržot pēc Ziemassvētkiem. Mīklai olu pievieno tādēļ, lai tā būtu kraukšķīgāka, un sviestu, lai būtu treknāka, bet beigās nepieciešams kaut kas, kas to satur kopā, tādēļ pievieno miltus. Kad mīkla tiek izmīcīta, to salauž gabalos, atkal nedaudz samīca, liek uz galda un izrullē. Tad seko tas pats interesantākais. Var likt lietā savu iztēli un taisīt visu, ko sirds vien kāro, protams, vēl interesantāk ir to visu izcept un redzēt, kas no tā sanāk. Noteikti pirms cepšanas piparkūkas vajag apsmērēt ar olu, lai spīdīgākas un kraukšķīgākas. Un tad tikai atliek cept. Bet piparkūkas vajag pieskatīt, jo tās  ātri vien mēdz piedegt. Nu jā, un pēc tam var arī taisīt glazūras. Piemēram, atdala olas dzeltenumu no baltuma, uzkuļ  baltumu, noteikti pievieno cukuru, tad ieliek maisiņā, kas uztaisīts kā tūtīte, un pašu galiņu tūtei nogriež, lai var izspiest glazūru uz piparkūkas. Ļoti svarīgi ir kārtīgi atdalīt olas dzeltenumu no baltuma, jo, ja baltumam klāt būs kaut nedaudz dzeltenuma, tad tas nekulsies. Pēc glazūras uzlikšanas piparkūkas uz kādu laiku atstāj, lai glazūra sacietē, un pēc kādām pāris stundām – labu apetīti!

      Arī  pīrādziņu cepšana ir kļuvusi par tradīciju manā ģimenē. Brālis vai tētis parasti izmīca mīklu, jo šim darbam tiešām ir vajadzīgas spēcīgas rokas. Tad mīklu atstāj uz pāris stundām, kamēr lielā bļoda pierūgst pilna. Pašu pīrādziņu taisīšanā  gan katru reizi piedalās kāds cits. Dažreiz mamma, es un brālis, citreiz arī tētis un māsa. Īstenībā pirmajā reizē  bija ļoti interesanti redzēt, kā veido pīrādziņu formu. Pavisam vienkārši - ar glāzes palīdzību. Mīklu izklāj uz galda, paņem vienu sānu un uzliek speķi, aizloka ciet un, uzliekot glāzi, pārgriež mīklu un atdala pīrādziņu no tās, bet tikai ar glāzes palīdzību. Pēc tam nedaudz aizmīca maliņas ciet, atkal nosmērē ar olu un varbūt uzkaisa ķimenes, bet ne pārāk daudz, jo tad pīrādziņi kļūst rūgti. Šādā pašā veidā var taisīt arī  kāpostu pīrādziņus. Ar štovētiem kāpostiem pīrādziņi sanāk tīri garšīgi, un mājas pīrādziņus nekad nevar salīdzināt ar veikalā pirktajiem, tā kā novēlu izmēģināt, un ceru, ka sanāks.

Autors
Līva 16 g.