LV EN
O! Te smaržo! Virtuve ir visbrīnišķīgākā vieta pasaulē. Te iegriežas ikviens stāstu draugs, jo viņi visi ir īsti gardēži un kārumnieki.
Varbūt zini kādu brīnišķīgu recepti? Un varbūt arī proti kaut ko garšīgu pagatavot? Un varbūt kāda ceļojumā kaut kur pasaulē esi ēdis kaut ko tādu, kas sapņos nav rādījies? Raksti mums! Sūti fotogrāfijas un klipus! Arī Stāstumājas iedzīvotāji grib uzzināt kaut ko aizraujošu un garšīgu! Sūti mums - mēs gaidām! Lasīt tālāk
 
 
Ko es domāju par bērniem, kuri saka: ,,Man negaršo...”

Man nav tāda viena mīļākā ēdiena, jo to ir tik daudz, ka nezinu, vai dzīves laikā paspēšu visus nogaršot. Gandrīz katras tautas ēdienkartē ir kaut kas īpašs, tāpēc, kaut kur aizbraucot, mūsu ģimene cenšas nogaršot kaut ko jaunu.

Bet šoreiz stāsts būs par pavisam  ko citu. Ir daudzi bērni, kuri, sēžoties pie galda, mēdz gražoties un apgalvo: "Man tas negaršo!”, tomēr izrādās, ka viņi nemaz nezina, kā šis ēdiens garšo. Tāpēc gribu pastāstīt kādu no saviem piedzīvojumiem.

Kādu dienu mana mamma grieza ābolus kopā ar kartupeļiem. Es mammai jautāju: "Kāpēc tu tos griez abus kopā un liec vienā traukā? Ābolus un kartupeļus taču kopā neēd!" Mamma atteica: "Ēd gan, un kā vēl ēd! Bet, ja tu negribi, varēsi neēst! Neviens tevi nespiedīs!" Es dusmojos: "Neēdīšu arī! Es kartupeļus ar āboliem kopā neēdu!"

Kad mamma bija salikusi  šķīvjus un ņēma sacepumu laukā no krāsns, mans deguns veda mani uz virtuvi. Mamma teica: "Tu taču ābolus ar kartupeļiem neēd!" Tā kā sacepums smaržoja pārāk kārdinoši, es atbildēju: "Es tikai mazdrusciņ pagaršošu!" Mamma uzlika mazliet uz mana šķīvja, un man sacepums ļoti, ļoti garšoja! Tagad mēs šo ēdienu ēdam bieži, bet es nekad, pirms neesmu pagaršojusi, nerunāju muļķības!